Nodrošinājuma valsts aģentūra NVA būvniecības procesu digitalizācijas ceļa karte 2027 Interaktīvs vadības materiāls
Interaktīvs vadības materiāls

NVA būvniecības procesu digitalizācijas ceļa karte 2027

Mērķis

  • Izstrādāt reālistisku būvniecības procesu digitalizācijas ceļa karti, kuru NVA var ieviest soli pa solim.
  • Noteikt prioritātes atbilstoši ierobežotam finansējumam, personāla iespējām un faktiskajam projektu portfelim.
  • Sākt ar praktiski ieviešamām darbībām, nevis vienlaicīgu pārmaiņu mēģinājumu visā organizācijā.
  • Definēt skaidras lomas, prasības, rīkus, pilotprojektus un mērāmus rezultātus, lai jaunā darba kārtība kļūst par ikdienas praksi.

Uzdevums

Projekts / objekts: BIM ceļa kartes, vienotu standartu un vadlīniju izstrāde un ieviešana organizācijā.

Pakalpojuma apjoms

  • Esošās situācijas analīze
  • Prasību un mērķu definēšana
  • BIM procesu struktūra
  • Standarti un prasības
  • Ceļa kartes strukturēšana
  • Dokumenta sagatavošana

Līdz nodošanai

--dienas
--stundas
--minūtes
--sekundes

Uzdevuma izpildes termiņš: 03.08.2026.

Avots: 14.05.2026. pasūtījuma forma, 3. pielikums līgumam Nr. IeM_NVA_2026/94-Pak.

NVA pārvaldības apjoms un projektu portfelis

Digitalizācijas ceļa karte ir vajadzīga nevis teorētiski, bet NVA praktiskā mēroga dēļ: simtiem īpašumu un būvju, liels telpu apjoms, dažādi infrastruktūras, energoefektivitātes, drošības un uzturēšanas projekti. Šajā sadaļā parādīts gan pārskatos redzamais objektu mērogs, gan stratēģijā plānotais projektu portfelis.

Objektu un projektu portfeļa mērogs Publiskajos pārskatos identificētais pārvaldības un projektu apjoms, kas veido praktisko pamatojumu procesu digitalizācijai.
246NVA nekustamie īpašumi 2024. gadā
594būves NVA pārvaldībā
~325k m²telpu platība
Datu avotsNVA 2024. gada publiskais pārskats, 18.-19. lpp.Atvērt pārskatu
Aktuālākie objekti un projektu virzieni no 2024. gada publiskā pārskata. Tie nav pilns objektu reģistrs, bet reprezentē portfeļa mērogu: robežas infrastruktūru, patvēruma infrastruktūru, iekšlietu nozares ēkas, energoefektivitāti un KPC attīstību.
Austrumu robežas infrastruktūra. Pārskats apraksta valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežuzraudzības infrastruktūras izbūves darbus.
83,9 km / 55,15 milj. EUR63,93 km / 47,54 milj. EUR234 zemes vienības nostiprinātas251 atsavināšanas process
2024. gada publiskais pārskats, 8.-9. lpp.
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri. Minēti energoefektivitātes un kapacitātes paaugstināšanas darbi PMIC “Mucenieki” un PMIC “Liepna”.
PMIC “Mucenieki” 500 tūkst. EURbūvdarbu līgumcena 237,8 tūkst. EUR bez PVNPMIC “Liepna” 4,27 milj. EUR
2024. gada publiskais pārskats, 14.-15. lpp.
Iekšlietu nozares ēkas un energoefektivitāte. Minēti energoefektivitātes projekti Valsts policijas ēkās Rīgā, Stabu ielā 89 un Bruņinieku ielā 72B.
Stabu 89 / Bruņinieku 72B: 6,20 milj. EURE. Birznieka-Upīša 21: 1,33 milj. EURMūkusalas 101: 1,23 milj. EUREzermalas 8A/10/10B: 8,32 milj. EUR
2024. gada publiskais pārskats, 9.-10., 14. lpp.
Katastrofu pārvaldības centri. Turpināta jaunu KPC attīstība Latvijas teritorijā, piemēram Bauskā, Tukumā, Dagdā, Ilūkstē, Talsos, Alsungā un citviet.
8 VUGD depo / 11,78 milj. EURTukuma KPC: 10,07 milj. EUR ar PVN9 KPC: 12,17 milj. EURANM KPC plāns: 36,63 milj. EUR bez PVN
2024. gada publiskais pārskats, 8.-10., 16.-18. lpp.; NVA 2024. gada kopsavilkums.
Stratēģijā plānotais projektu portfelis NVA darbības stratēģijas 2023-2027 līdzsvarotās vadības kartē norādītie infrastruktūras projekti un rādītāji. Tie rāda ne tikai esošo, bet arī tuvāko gadu darba slodzi.
Plānotie / stratēģijā paredzētie projekti. Šis nav pilns objektu reģistrs, bet stratēģijā nosauktie darbi, kuri veido nākamo portfeļa vilni un kuriem būs vajadzīga vienota projektu, finanšu, termiņu, izmaiņu un nodošanas datu pārvaldība.
Jauno katastrofu pārvaldības centru programma. Stratēģijā paredzēta KPC būvniecība visā valsts teritorijā.
2023: 2 KPC2024: 1 KPC2025: 6 KPC2026: 6 KPC2027: 14 KPC
NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 1. lpp.
Lielie infrastruktūras attīstības projekti. Stratēģijā minēti vairāki daudzgadu objekti ar plānoto pabeigšanas vai attīstības horizontu.
UCAK komplekss: 2027Iekšējās drošības akadēmijas komplekss: līdz 2028, 2027 - 70%Loģistikas centrs Rājumsila ielā 3: 2027
NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 1.-2. lpp.
Mācību, drošības un operatīvās infrastruktūras projekti. Stratēģijā nosaukti sagatavošanas un attīstības projekti specializētām IEM nozares funkcijām.
Skuķīši: sagatavošanas pasākumi 2023CBRNE mācību poligons Rīgā: 2024ERAF profesionālās izglītības mācību vide: 2028
NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 2.-3. lpp.
Valsts policijas telpu pielāgošana un energoefektivitāte. Stratēģijā paredzēti telpu pielāgošanas un energoefektivitātes darbi vairākās Rīgas ēkās.
Ezermalas 8A: energoefektivitāte 2023B.Upīša 21 un Mūkusalas 101: VP vajadzībām 2024Bruņinieku 72 un Stabu 89: VP vajadzībām 2024
NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 2. lpp.
Patvēruma meklētāju izmitināšanas infrastruktūra. Stratēģijā minēti PMIF projekti Liepnā un Muceniekos, kā arī uzņemšanas un izmitināšanas pasākumi.
Mucenieki 3. posms: 2024PMIC Mucenieki tehniskais stāvoklis: 2024PMLP/PMIF 1. posms: 2025PMIC Liepna ilgtermiņa ekspluatācijai: 2027
NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 2.-4. lpp.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūra. Stratēģijā robežas izbūve parādās gan kā konkrēti projekti, gan kā procentuāli rādītāji pa gadiem.
Metāla torņi un pievedceļi: 2025Baltkrievijas robeža: 2023 - 28%, 2024 - 39%, 2025 - 36%, 2026 - 7%Krievijas robeža: 2023 - 50%, 2024 - 21%, 2025 - 4%, 2026 - 17%, 2027 - 8%Mežaudzes uzskaitē: 2026 - 40%, 2027 - 60%
NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 3.-4. lpp.
Ēku atjaunošanas un uzturēšanas portfelis. Stratēģijā atsevišķi parādīta pārvaldībā esošo ēku jumtu atjaunošana un būvju atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas un nojaukšanas darbu plāns.
Jumtu atjaunošana: 2023 - 71,3%2024 - 55,47%2025 - 20%2026 - 20%
NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 4. lpp.
Secinājums portfelim NVA pārvalda apjomīgu un daudzveidīgu nekustamo īpašumu portfeli: simtiem īpašumu un būvju, dažādas funkcijas, reģioni, lietotāji un projekta veidi. Stratēģijā plānotais projektu portfelis rāda, ka šis apjoms tuvākajos gados turpināsies arī jaunu būvniecības, pielāgošanas, energoefektivitātes, robežas infrastruktūras un uzturēšanas darbu veidā. Šāds mērogs ir pietiekams pamatojums, lai darba efektivitāti nebalstītu tikai individuālā pieredzē un manuālā dokumentu apritē, bet pakāpeniski ieviestu vienotus digitālus risinājumus īpašumu, projektu, datu un uzturēšanas procesu pārvaldībai.
Fondu un Latvijas finansējuma proporcija Šeit iekļauti tikai tie projekti, kuriem publiskajā pārskatā skaidri norādīta fonda un valsts budžeta daļa. Tas vēl nav pilns objektu reģistrs.
Projekts / programmaKopāFonda daļaLatvijas / valsts budžeta daļaPiezīme
ANM KPC programma44,32 milj. EUR36,63 milj. EUR (82,7%)7,69 milj. EUR (17,3%)9 KPC objekti 2024. gada pārskatā: 5 turpināti un 4 uzsākti.
IDF praktiskais mācību centrs10,60 milj. EUR7,95 milj. EUR (75,0%)2,65 milj. EUR (25,0%)Ietver projektēšanu un infrastruktūras izbūvi ar pilsētvides efektu.
PMIF “Mucenieki”500 tūkst. EUR375 tūkst. EUR (75,0%)125 tūkst. EUR (25,0%)Ēku korpusu un teritorijas tehniskā stāvokļa uzlabošana.
PMIF “Liepna”4,27 milj. EUR3,20 milj. EUR (74,9%)1,07 milj. EUR (25,1%)Būvniecības iecere, būvdarbi un autoruzraudzība.
ERAF Ezermalas iela 8A/10/10B8,32 milj. EUR5,35 milj. EUR (64,3%)943 tūkst. EUR attiecināmā daļa un 2,03 milj. EUR neattiecināmās izmaksas (35,7%)Energoefektivitātes paaugstināšana; Latvijas puses daļa šeit rādīta kā attiecināmā un neattiecināmā finansējuma summa.
Robežas torņi un pievedceļi3,63 milj. EUR75,0%25,0%Seši torņi un pievedceļi Daugavas posmā.
Automatizēta robežu uzraudzības infrastruktūra95,96 milj. EUR71,97 milj. EUR (75,0%)23,99 milj. EUR (25,0%)NVA kā sadarbības partneris; paredzēta 40 esošo torņu atjaunošana.

Avoti: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 14.-18. lpp.; valdības lēmums par KPC būvniecības turpināšanu.

Secinājums finansējuma avotiem Publiskie dati rāda jauktu finansējuma modeli: daļa būvniecības portfeļa tiek finansēta no valsts budžeta, bet būtiska daļa - ar ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējumu. Tas nozīmē, ka digitālajai projektu pārvaldībai jāspēj uzturēt ne tikai tehnisko un finanšu informāciju, bet arī pierādījumu ķēdi par attiecināmajām izmaksām, termiņiem, sasniedzamajiem rādītājiem, izmaiņām un nodošanas dokumentiem. Objektu skaitu pēc finansējuma avota nevar korekti noteikt bez atsevišķa NVA projektu reģistra.
Cilvēki un lomas, kurām digitālie risinājumi atvieglo darbu Kurās struktūrās rodas, pārbauda un izmanto projektu, īpašumu, iepirkumu, finanšu, grāmatvedības un uzturēšanas dati.
280nodarbinātie 2024. gada beigās
=
308amata vietas
-
28vakantas amata vietas

Personāla kopskaits ir 2024. gada dati. Jaunāks publiskais pārskats vēl nav izmantots; aktuālāku skaitu varēs precizēt ar NVA. Avots: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 7.1. sadaļa, 28.-29. lpp.

Infrastruktūras attīstības departaments

25 kontakti
Projektu vadības nodaļa16
Infrastruktūras attīstības nodaļa7
Vadība / atbalsts2

NĪ pārvaldība un reģioni

59 kontakti

Uzturēšana, telpas, aktīvi, defekti un ekspluatācijas dati.

Iepirkumi un juridiskais atbalsts

22 kontakti

Tehniskās specifikācijas, iepirkuma prasības, līgumi un izmaiņu kontrole.

Finanses un grāmatvedība

24 kontakti
Finanšu un grāmatvedības pārvalde1
Finanšu nodaļa7
Grāmatvedības nodaļa16

Objekta pieņemšana uzskaitē, kapitalizācija, maksājumi un budžeta kontrole.

Avoti: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 27.-29. lpp.; NVA darbinieku kontaktu lapa. Kontaktos redzamie skaitļi nav tas pats, kas amata vietu saraksts, bet labi parāda publiski redzamo operacionālo kapacitāti, tostarp finanšu un grāmatvedības lomas.

Secinājums cilvēkiem un lomām

NVA ir salīdzinoši liels un daudzslāņains publiskā pasūtītāja aparāts: projektu vadība, infrastruktūras attīstība, īpašumu uzturēšana, iepirkumi, juridiskais atbalsts, finanses un grāmatvedība. Paralēli jāvada esoši būvniecības projekti, jāuzsāk jauni, jāapsaimnieko un jāuztur liels nekustamo īpašumu portfelis.

Šādā noslodzē ikdienas darbs bieži balstās uz ierastām kārtībām, veidlapām, sagatavēm, e-pastiem un atsevišķu cilvēku pieredzi. Tas palielina kļūdu, nepilnīgu dokumentu, neskaidru atbildību un informācijas zuduma risku, īpaši situācijā, kad trūkst speciālistu un vienlaikus aug prasības projektu kvalitātei, caurskatāmībai un finanšu kontrolei.

Ceļa kartes uzdevums ir šo darba slodzi sakārtot praktiski: definēt lomas, vienotu datu plūsmu, pārbaudāmus dokumentu soļus, minimālās digitālo rīku prasības un apmācības, lai digitālā kārtība kļūst par ikdienas darba sistēmu, nevis papildu slogu.

Vadības vajadzība
Finanšu kontroleVienā plūsmā redzami budžeti, līgumi, izmaiņas, maksājumi un objektu pieņemšana uzskaitē.
Analītika un prioritātesVadība var salīdzināt objektus, termiņus, riskus un darbu apjomu, lai lēmumi balstītos datos.
Uzskaite un atbildībasKatrai lomai ir skaidrs, kur dati rodas, kur tie tiek pārbaudīti un kurš par tiem atbild.
Operatīvi datiAktuāls statuss par projektiem, aktīviem un izmaiņām kļūst pieejams vadībai bez manuālas informācijas meklēšanas.
Personāla ieguvumi un gatavība
Skaidrākas lomasDarbinieks redz savu vietu kopējā procesā: ko ievada, ko pārbauda un kur dati tālāk tiek izmantoti.
Sakārtotāka ikdienaMazāk paralēlu failu, pārsūtīšanas un meklēšanas; vairāk darbu paveic vienoti digitālie rīki.
Kvalifikācija un motivācijaAugstākas digitālās prasmes dod profesionālās izaugsmes pamatu un var tikt sasaistītas ar atbildību, novērtējumu un atalgojumu.
Apmācības pēc lomāmCeļa kartei jāparedz praktiskas mācības projektu vadībai, uzturēšanai, iepirkumiem, finansēm un grāmatvedībai.

Finanses un budžeta salīdzinājums 2025-2026

Budžets 2026. gadā kļūst mazāks un piesardzīgāks, bet kapitālie izdevumi joprojām veido gandrīz pusi no kopējā apjoma. Tajā pašā laikā tieši redzamais finansējums digitalizācijai un mācībām ir ļoti neliels.

97,47 milj. EUR2026. gada izdevumi kopā
-49,81 milj. EURizmaiņa pret 2025. gadu (-33,8%)
48,11 milj. EURkapitālie izdevumi, 49,4% no 2026. gada budžeta
4,2 tūkst. EURtieši identificējamā digitalizācija 2026. gadā
NVA tāme 2025 NVA tāme 2026 Budžeta analīze ar atsaucēm Līmeņotā budžeta darba pielikums
Budžeta salīdzinājums pa klasifikācijas kodiem Detalizētais 2025. un 2026. gada salīdzinājums: pozīcijas ir rindās, gadi kolonnās, bet grupas var atvērt un aizvērt pēc budžeta hierarhijas.
fondu/valsts finansējums digitālā kapacitāte un mācības būvniecības portfelis
Budžeta pozīcija20252026IzmaiņaIzmaiņa %2026 īpatsvars grupā
147,18 milj. EUR97,47 milj. EUR-49,71 milj. EUR-33,8%100,0%
2,72 milj. EUR2,55 milj. EUR-163,5 tūkst. EUR-6,0%2,6%
1,98 milj. EUR1,88 milj. EUR-98,4 tūkst. EUR-5,0%1,9%
1,98 milj. EUR1,88 milj. EUR-98,4 tūkst. EUR-5,0%1,9%
1,98 milj. EUR1,88 milj. EUR-98,4 tūkst. EUR-5,0%1,9%
21381Ieņēmumi par nedzīvojamā nekustamā īpašuma nomu1,59 milj. EUR1,09 milj. EUR-502,4 tūkst. EUR-31,6%1,1%
21382Ieņēmumi par viesnīcu pakalpojumiem302,4 tūkst. EUR722,2 tūkst. EUR419,8 tūkst. EUR138,8%0,7%
21383Ieņēmumi no kustamā īpašuma iznomāšanas3,5 tūkst. EUR6,4 tūkst. EUR2,8 tūkst. EUR81,1%0,0%
21384Ieņēmumi par zemes nomu16,2 tūkst. EUR18,3 tūkst. EUR2,1 tūkst. EUR13,1%0,0%
21389Pārējie ieņēmumi par nomu un īri63,8 tūkst. EUR43,1 tūkst. EUR-20,7 tūkst. EUR-32,5%0,0%
740,1 tūkst. EUR675,0 tūkst. EUR-65,1 tūkst. EUR-8,8%0,7%
740,1 tūkst. EUR675,0 tūkst. EUR-65,1 tūkst. EUR-8,8%0,7%
40,1 tūkst. EUR41,5 tūkst. EUR1,3 tūkst. EUR3,3%0,0%
40,1 tūkst. EUR41,5 tūkst. EUR1,3 tūkst. EUR3,3%0,0%
21423Budžeta iestāžu ieņēmumi no valsts rezervju pārdošanas40,1 tūkst. EUR41,5 tūkst. EUR1,3 tūkst. EUR3,3%0,0%
700,0 tūkst. EUR633,6 tūkst. EUR-66,4 tūkst. EUR-9,5%0,7%
21490Citi iepriekš neklasificētie pašu ieņēmumi700,0 tūkst. EUR633,6 tūkst. EUR-66,4 tūkst. EUR-9,5%0,7%
-1,05 milj. EUR--1,1%
-1,05 milj. EUR--1,1%
-1,05 milj. EUR--1,1%
-1,05 milj. EUR--1,1%
21191Ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas, kas nav Eiropas strukturālie un investīciju fondi, un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas-1,05 milj. EUR--1,1%
28,1 tūkst. EUR5,6 tūkst. EUR-22,6 tūkst. EUR-80,2%0,0%
28,1 tūkst. EUR5,6 tūkst. EUR-22,6 tūkst. EUR-80,2%0,0%
28,1 tūkst. EUR5,6 tūkst. EUR-22,6 tūkst. EUR-80,2%0,0%
28,1 tūkst. EUR5,6 tūkst. EUR-22,6 tūkst. EUR-80,2%0,0%
28,1 tūkst. EUR5,6 tūkst. EUR-22,6 tūkst. EUR-80,2%0,0%
18131Valsts pamatbudžeta iestāžu saņemtie transferti no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem28,1 tūkst. EUR5,6 tūkst. EUR-22,6 tūkst. EUR-80,2%0,0%
144,44 milj. EUR93,86 milj. EUR-50,58 milj. EUR-35,0%96,3%
144,44 milj. EUR93,86 milj. EUR-50,58 milj. EUR-35,0%96,3%
21710Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiemvalsts dotācija144,44 milj. EUR93,86 milj. EUR-50,58 milj. EUR-35,0%96,3%
147,28 milj. EUR97,47 milj. EUR-49,81 milj. EUR-33,8%100,0%
68,33 milj. EUR49,36 milj. EUR-18,97 milj. EUR-27,8%50,6%
43,65 milj. EUR40,65 milj. EUR-3,00 milj. EUR-6,9%41,7%
7,70 milj. EUR7,22 milj. EUR-477,1 tūkst. EUR-6,2%7,4%
5,78 milj. EUR5,43 milj. EUR-343,2 tūkst. EUR-5,9%5,6%
4,90 milj. EUR4,88 milj. EUR-16,4 tūkst. EUR-0,3%5,0%
1114Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga1,17 milj. EUR1,14 milj. EUR-27,9 tūkst. EUR-2,4%1,2%
1119Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga)3,73 milj. EUR3,74 milj. EUR11,4 tūkst. EUR0,3%3,8%
822,4 tūkst. EUR515,2 tūkst. EUR-307,2 tūkst. EUR-37,4%0,5%
1141Piemaksa par nakts darbu34,4 tūkst. EUR26,3 tūkst. EUR-8,1 tūkst. EUR-23,5%0,0%
1142Piemaksa par virsstundām un svētku dienām73,4 tūkst. EUR18,7 tūkst. EUR-54,7 tūkst. EUR-74,5%0,0%
1147Piemaksa par papildu darbu385,4 tūkst. EUR211,0 tūkst. EUR-174,4 tūkst. EUR-45,2%0,2%
1148Prēmijas un naudas balvas329,3 tūkst. EUR259,2 tūkst. EUR-70,1 tūkst. EUR-21,3%0,3%
1150Atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata54,6 tūkst. EUR35,0 tūkst. EUR-19,6 tūkst. EUR-35,9%0,0%
1,92 milj. EUR1,79 milj. EUR-133,9 tūkst. EUR-7,0%1,8%
1210Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas1,46 milj. EUR1,35 milj. EUR-113,1 tūkst. EUR-7,7%1,4%
460,5 tūkst. EUR439,7 tūkst. EUR-20,8 tūkst. EUR-4,5%0,5%
1221Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas250,2 tūkst. EUR221,3 tūkst. EUR-28,9 tūkst. EUR-11,5%0,2%
1227Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai202,0 tūkst. EUR210,8 tūkst. EUR8,7 tūkst. EUR4,3%0,2%
1228Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kā neaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas8,3 tūkst. EUR7,6 tūkst. EUR-678 EUR-8,2%0,0%
35,95 milj. EUR33,43 milj. EUR-2,52 milj. EUR-7,0%34,3%
5,5 tūkst. EUR2,4 tūkst. EUR-3,1 tūkst. EUR-55,9%0,0%
5,2 tūkst. EUR2,3 tūkst. EUR-2,9 tūkst. EUR-56,2%0,0%
2111Dienas nauda2,2 tūkst. EUR1,1 tūkst. EUR-1,0 tūkst. EUR-47,5%0,0%
2112Pārējie komandējumu un darba braucienu izdevumi3,1 tūkst. EUR1,2 tūkst. EUR-1,9 tūkst. EUR-62,2%0,0%
282 EUR142 EUR-140 EUR-49,6%0,0%
2121Dienas nauda142 EUR142 EUR0 EUR0,0%0,0%
33,22 milj. EUR31,46 milj. EUR-1,75 milj. EUR-5,3%32,3%
2210Izdevumi par sakaru pakalpojumiem23,3 tūkst. EUR15,2 tūkst. EUR-8,2 tūkst. EUR-34,9%0,0%
7,69 milj. EUR7,63 milj. EUR-59,7 tūkst. EUR-0,8%7,8%
2221Izdevumi par siltumenerģiju3,01 milj. EUR2,95 milj. EUR-66,9 tūkst. EUR-2,2%3,0%
2222Izdevumi par ūdendapgādi un kanalizāciju460,7 tūkst. EUR450,7 tūkst. EUR-10,0 tūkst. EUR-2,2%0,5%
2223Izdevumi par elektroenerģiju3,67 milj. EUR3,68 milj. EUR7,4 tūkst. EUR0,2%3,8%
2224Izdevumi par atkritumu savākšanu, izvešanu no apdzīvotām vietām un teritorijām ārpus apdzīvotām vietām un atkritumu utilizāciju539,5 tūkst. EUR549,2 tūkst. EUR9,7 tūkst. EUR1,8%0,6%
2229Izdevumi par pārējiem komunālajiem pakalpojumiem675 EUR635 EUR-40 EUR-5,9%0,0%
677,8 tūkst. EUR604,7 tūkst. EUR-73,1 tūkst. EUR-10,8%0,6%
2232Izdevumi par profesionālās darbības pakalpojumiemprofesionālie pakalpojumi15,3 tūkst. EUR16,6 tūkst. EUR1,3 tūkst. EUR8,4%0,0%
2233Izdevumi par transporta pakalpojumiem490,7 tūkst. EUR468,6 tūkst. EUR-22,0 tūkst. EUR-4,5%0,5%
2235Izdevumi par saņemtajiem mācību pakalpojumiemmācības / digitālā kapacitāte17,4 tūkst. EUR12,9 tūkst. EUR-4,5 tūkst. EUR-26,0%0,0%
2239Pārējie neklasificētie pakalpojumi152,9 tūkst. EUR106,7 tūkst. EUR-46,2 tūkst. EUR-30,2%0,1%
7,66 milj. EUR6,09 milj. EUR-1,57 milj. EUR-20,5%6,3%
2241Ēku, būvju un telpu būvdarbiēku un telpu būvdarbi473,6 tūkst. EUR385,3 tūkst. EUR-88,3 tūkst. EUR-18,6%0,4%
2242Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts380,4 tūkst. EUR375,0 tūkst. EUR-5,4 tūkst. EUR-1,4%0,4%
2243Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana669,5 tūkst. EUR400,4 tūkst. EUR-269,1 tūkst. EUR-40,2%0,4%
2244Nekustamā īpašuma uzturēšananekustamā īpašuma uzturēšana5,03 milj. EUR4,52 milj. EUR-508,3 tūkst. EUR-10,1%4,6%
2247Apdrošināšanas izdevumi3,0 tūkst. EUR3,1 tūkst. EUR147 EUR4,9%0,0%
2249Pārējie remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi1,11 milj. EUR411,8 tūkst. EUR-698,6 tūkst. EUR-62,9%0,4%
2250Informācijas tehnoloģiju pakalpojumiIT pakalpojumi13,5 tūkst. EUR4,2 tūkst. EUR-9,4 tūkst. EUR-69,3%0,0%
17,15 milj. EUR17,12 milj. EUR-34,7 tūkst. EUR-0,2%17,6%
2261Ēku, telpu īre un noma16,66 milj. EUR16,61 milj. EUR-50,2 tūkst. EUR-0,3%17,0%
2262Transportlīdzekļu noma96,0 tūkst. EUR160,0 tūkst. EUR64,0 tūkst. EUR66,6%0,2%
2263Zemes noma156,3 tūkst. EUR134,8 tūkst. EUR-21,4 tūkst. EUR-13,7%0,1%
2264Iekārtu, aparatūras un inventāra īre un noma5,7 tūkst. EUR5,6 tūkst. EUR-100 EUR-1,7%0,0%
2269Pārējā noma229,0 tūkst. EUR202,1 tūkst. EUR-26,9 tūkst. EUR-11,7%0,2%
2,36 milj. EUR1,59 milj. EUR-769,2 tūkst. EUR-32,7%1,6%
211,4 tūkst. EUR160,5 tūkst. EUR-50,8 tūkst. EUR-24,1%0,2%
2311Biroja preces28,9 tūkst. EUR22,7 tūkst. EUR-6,2 tūkst. EUR-21,4%0,0%
2312Inventārs170,4 tūkst. EUR132,5 tūkst. EUR-37,9 tūkst. EUR-22,2%0,1%
2314Izdevumi par precēm iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai12,1 tūkst. EUR5,3 tūkst. EUR-6,8 tūkst. EUR-55,9%0,0%
904,0 tūkst. EUR794,5 tūkst. EUR-109,5 tūkst. EUR-12,1%0,8%
2321Kurināmais757,5 tūkst. EUR660,6 tūkst. EUR-96,9 tūkst. EUR-12,8%0,7%
2322Degviela145,4 tūkst. EUR133,1 tūkst. EUR-12,2 tūkst. EUR-8,4%0,1%
2329Pārējie enerģētiskie materiāli1,0 tūkst. EUR714 EUR-333 EUR-31,8%0,0%
2350Iestāžu uzturēšanas materiāli un preces125,9 tūkst. EUR101,4 tūkst. EUR-24,5 tūkst. EUR-19,5%0,1%
899,3 tūkst. EUR488,4 tūkst. EUR-410,9 tūkst. EUR-45,7%0,5%
2381Munīcija un sprāgstvielas468,3 tūkst. EUR400,0 tūkst. EUR-68,3 tūkst. EUR-14,6%0,4%
2389Pārējie specifiskas lietošanas materiāli un inventārs430,9 tūkst. EUR88,4 tūkst. EUR-342,6 tūkst. EUR-79,5%0,1%
2390Pārējās preces214,9 tūkst. EUR41,5 tūkst. EUR-173,5 tūkst. EUR-80,7%0,0%
376,7 tūkst. EUR381,8 tūkst. EUR5,1 tūkst. EUR1,4%0,4%
375,0 tūkst. EUR380,3 tūkst. EUR5,3 tūkst. EUR1,4%0,4%
2512Budžeta iestāžu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi123,1 tūkst. EUR122,3 tūkst. EUR-763 EUR-0,6%0,1%
2513Budžeta iestāžu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi229,4 tūkst. EUR233,3 tūkst. EUR3,9 tūkst. EUR1,7%0,2%
2515Budžeta iestāžu dabas resursu nodokļa maksājumi15,1 tūkst. EUR15,1 tūkst. EUR0 EUR0,0%0,0%
2519Pārējie budžeta iestāžu pārskaitītie nodokļi un nodevas7,4 tūkst. EUR9,6 tūkst. EUR2,2 tūkst. EUR29,7%0,0%
2520Maksājumi par budžeta iestādēm piemērotajām sankcijām1,7 tūkst. EUR1,5 tūkst. EUR-230 EUR-13,3%0,0%
24,68 milj. EUR8,71 milj. EUR-15,97 milj. EUR-64,7%8,9%
24,68 milj. EUR8,71 milj. EUR-15,97 milj. EUR-64,7%8,9%
24,68 milj. EUR8,71 milj. EUR-15,97 milj. EUR-64,7%8,9%
24,68 milj. EUR8,71 milj. EUR-15,97 milj. EUR-64,7%8,9%
3262Valsts un pašvaldību budžeta dotācija komersantiem, ostām un speciālajām ekonomiskajām zonām24,68 milj. EUR8,71 milj. EUR-15,97 milj. EUR-64,7%8,9%
78,95 milj. EUR48,11 milj. EUR-30,84 milj. EUR-39,1%49,4%
78,95 milj. EUR48,11 milj. EUR-30,84 milj. EUR-39,1%49,4%
78,95 milj. EUR48,11 milj. EUR-30,84 milj. EUR-39,1%49,4%
78,92 milj. EUR48,11 milj. EUR-30,81 milj. EUR-39,0%49,4%
123,3 tūkst. EUR50,0 tūkst. EUR-73,3 tūkst. EUR-59,5%0,1%
5217Pārējā zeme121,3 tūkst. EUR50,0 tūkst. EUR-71,3 tūkst. EUR-58,8%0,1%
1,36 milj. EUR1,35 milj. EUR-7,9 tūkst. EUR-0,6%1,4%
5231Transportlīdzekļi280,6 tūkst. EUR324,3 tūkst. EUR43,7 tūkst. EUR15,6%0,3%
5239Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi1,07 milj. EUR1,03 milj. EUR-43,3 tūkst. EUR-4,0%1,1%
5240Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecībanepabeigtā būvniecība75,02 milj. EUR45,94 milj. EUR-29,08 milj. EUR-38,8%47,1%
5250Kapitālais remonts un rekonstrukcijakapitālais remonts2,34 milj. EUR769,0 tūkst. EUR-1,57 milj. EUR-67,1%0,8%

Avoti: summas ņemtas no BUDZETS/Tame2025_0.pdf un BUDZETS/Tame2026_0.pdf; analītiskie secinājumi izmantoti no BUDZETS/Budzeta_analize_2025_2026_ar_atsaucem.docx; grupēšanas struktūra veidota pēc darba pielikuma BUDZETS/Tame2026_limenota_digitalam_budzetam.xlsx kolonnām “Līmenis”, “Vecāka koda grupa” un “Pilnais ceļš”. Iekrāsotas rindas, kas ceļa kartei ir īpaši nozīmīgas: fondu/valsts finansējums, digitālā kapacitāte, mācības un būvniecības portfeļa pozīcijas.

NVA budžeta salīdzinājuma analīze Budžets rāda, cik liels ir kapitālo ieguldījumu portfelis un cik maz tieši redzams finansējums digitalizācijai un mācībām.

1Kopējais budžeta salīdzinājums

B110 kārtējie izdevumi41,71%
B130 subsīdijas/dotācijas8,93%
B200 kapitālie izdevumi49,36%

Secinājums: 2026. gada budžets ir būtiski mazāks. Lielākais absolūtais kritums ir kapitālajos izdevumos un subsīdijās/dotācijās. Tomēr kapitālie izdevumi joprojām veido gandrīz pusi no budžeta, tāpēc iestādes budžets saglabājas kapitālietilpīgs.

NVA tāmē “subsīdijas un dotācijas” ir ekonomiskās klasifikācijas grupa B130/3000/3200/3260: budžeta līdzekļu nodošana ārējiem saņēmējiem atbilstoši programmai.

Rādītājs20252026IzmaiņaIzmaiņa %2026 īpatsvars
Izdevumi kopā147,28 milj. EUR97,47 milj. EUR-49,81 milj. EUR-33,8%100,00%
Uzturēšanas izdevumi68,33 milj. EUR49,36 milj. EUR-18,97 milj. EUR-27,8%50,64%
Kārtējie izdevumi43,65 milj. EUR40,65 milj. EUR-3,00 milj. EUR-6,9%41,71%
Kapitālie izdevumi78,95 milj. EUR48,11 milj. EUR-30,84 milj. EUR-39,1%49,36%
Subsīdijas un dotācijas24,68 milj. EUR8,71 milj. EUR-15,97 milj. EUR-64,7%8,93%

2Attīstība un kapitālie ieguldījumi

Attīstības budžets 2026. gadā nav mazs: kapitālie izdevumi ir 48,11 milj. EUR jeb 49,36% no budžeta. Lielākā rinda ir 5240 “Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība” ar 45,94 milj. EUR.

Rinda20252026IzmaiņaIzmaiņa %2026 īpatsvars
B200 kapitālie izdevumi78,95 milj. EUR48,11 milj. EUR-30,84 milj. EUR-39,1%49,36%
5240 nepabeigtā būvniecība75,02 milj. EUR45,94 milj. EUR-29,08 milj. EUR-38,8%47,13%
5250 kapitālais remonts2,34 milj. EUR769,0 tūkst. EUR-1,57 milj. EUR-67,1%0,79%
5230 pārējie pamatlīdzekļi1,36 milj. EUR1,35 milj. EUR-7,9 tūkst. EUR-0,6%1,39%

3Digitalizācijas redzamība budžetā

Tieši redzamā digitalizācijas pozīcija20252026IzmaiņaKomentārs
2250 Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi13,5 tūkst. EUR4,2 tūkst. EUR-9,4 tūkst. EUR2026. gadā būtisks samazinājums.
5100 Nemateriālie ieguldījumi34,5 tūkst. EUR0 EUR-34,5 tūkst. EUR2026. gadā nav redzami kā atsevišķa pozīcija.
5238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika8,3 tūkst. EUR0 EUR-8,3 tūkst. EUR2026. gadā nav redzama kā atsevišķa pozīcija.
Tieši identificējamā digitalizācija kopā56,2 tūkst. EUR4,2 tūkst. EUR-52,1 tūkst. EURSamazinājums par 52,1 tūkst. EUR.

Tieši identificējamā digitalizācija 2026. gadā ir 4,2 tūkst. EUR jeb 0,00% no visa budžeta. Tas parāda, ka digitālo risinājumu pozīcijas tāmē ir ļoti mazas salīdzinājumā ar kopējo infrastruktūras un būvniecības portfeli.

4Personāla mācības un kapacitāte

Rādītājs20252026Izmaiņa
2235 Mācību pakalpojumi17,4 tūkst. EUR12,9 tūkst. EUR-4,5 tūkst. EUR
1000 Atlīdzība7,70 milj. EUR7,22 milj. EUR-477,1 tūkst. EUR
Mācības pret atlīdzību0,23%0,18%Samazinājums
2100 Komandējumi un darba braucieni5,5 tūkst. EUR2,4 tūkst. EUR-3,1 tūkst. EUR

2026. gadā mācību budžets ir 12,9 tūkst. EUR, kas ir 0,01% no visa budžeta un 0,18% no atlīdzības. Atlīdzība šeit ir tāmes kods 1000 - darba samaksa un ar nodarbinātajiem saistītās izmaksas. Šis rādītājs ir ļoti zems, ja organizācijai jāceļ digitālās, BIM, datu, kvalitātes un aktīvu pārvaldības kompetences.

Plānošanas scenārijsAprēķins pret 2026. gada atlīdzībuVēlamais mācību budžetsAtšķirība pret esošo 12,9 tūkst. EUR
Esošais 2026. gads0,18% no atlīdzības12,9 tūkst. EUR-
Minimālais attīstības scenārijs1% no atlīdzības72,2 tūkst. EUR59,3 tūkst. EUR
Mērens attīstības scenārijs2% no atlīdzības144,4 tūkst. EUR131,5 tūkst. EUR
Ambiciozs pārmaiņu scenārijs3% no atlīdzības216,6 tūkst. EUR203,7 tūkst. EUR

Šie 1-3% scenāriji nav normatīvs, statistiska norma vai universāls starptautisks standarts. Tie ir praktiski plānošanas scenāriji, balstīti uz pieeju mācību budžetu salīdzināt ar kopējo algu/atlīdzības budžetu. 1%, 2% un 3% šeit izmantoti kā piesardzīgs salīdzināšanas diapazons, lai vadībai redzami parādītu atšķirību starp esošo mācību finansējumu un iespējamu kapacitātes attīstības līmeni.

Šo scenāriju mērķis nav pierādīt vienu pareizo mācību budžeta līmeni. Tie rāda, ka citās organizācijās, tostarp citās valstīs un iespējams arī citās Latvijas iestādēs vai uzņēmumos, mācību budžeta īpatsvars pret atlīdzības izmaksām var būt lielāks nekā NVA šobrīd redzamais līmenis. Tāpēc 1-3% šeit izmantoti kā piesardzīgs vadības salīdzinājums, nevis kā ārēja norma.

5Uzturēšana, īre un pakalpojumi

Šis bloks parāda ikdienas apsaimniekošanas un ekspluatācijas naudas plūsmu: pakalpojumus, komunālos maksājumus, remontdarbus, uzturēšanu, īri un nomu. Tas nav BIM ieviešanas budžets, bet tas parāda, kur digitāli aktīvu dati, darbu uzskaite, defektu vēsture un VDV sasaiste var dot praktisku vadības ieguvumu ārpus jaunu būvprojektu portfeļa.

Rinda20252026IzmaiņaIzmaiņa %2026 īpatsvars
2000 preces un pakalpojumi35,95 milj. EUR33,43 milj. EUR-2,52 milj. EUR-7,0%34,30%
2200 pakalpojumi33,22 milj. EUR31,46 milj. EUR-1,75 milj. EUR-5,3%32,28%
2220 komunālie pakalpojumi7,69 milj. EUR7,63 milj. EUR-59,7 tūkst. EUR-0,8%7,83%
2240 remontdarbi un uzturēšana7,66 milj. EUR6,09 milj. EUR-1,57 milj. EUR-20,5%6,25%
2260 īre un noma17,15 milj. EUR17,12 milj. EUR-34,7 tūkst. EUR-0,2%17,56%
Secinājums budžeta analīzei

2026. gada izdevumi kopā ir 97,47 milj. EUR, salīdzinot ar 147,28 milj. EUR 2025. gadā. Samazinājums ir 49,81 milj. EUR jeb -33,8%. Budžets salīdzinājumā ar 2025. gadu kļūst mazāks un piesardzīgāks.

Formāli attīstībai joprojām ir liela daļa, jo kapitālie izdevumi veido 49,36% no kopējiem izdevumiem. Tomēr tieši identificējamā digitalizācija 2026. gada tāmē ir 4,2 tūkst. EUR, savukārt personāla mācības ir 12,9 tūkst. EUR jeb 0,18% no atlīdzības. Tas rāda, ka digitalizācija un personāla mācības budžetā nav pietiekami tieši redzamas salīdzinājumā ar kapitālo ieguldījumu mērogu.

Ja iestādes mērķis ir moderna nekustamo īpašumu, BIM, VDV un aktīvu pārvaldība, tad budžetā būtu jāpalielina un skaidri jāizdala vismaz trīs bloki: digitalizācija, datu pārvaldība un personāla apmācības. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka lieli kapitālie ieguldījumi tiek īstenoti bez pietiekamas digitālās kontroles un bez cilvēku prasmēm, kas nepieciešamas šo ieguldījumu pārvaldībai.

Kopējais secinājums finanšu sadaļai

Ko rāda dati

Stratēģijās digitalizācija, BIM, dati un mācības jau ir nosaukti kā attīstības virziens. Publiskajos datos vēl nav redzama pilna ieviešanas programma: kas tieši jāievieš, kas atbild, ar kādiem rīkiem un kā mērīt rezultātu.

Ko rāda budžets

2026. gada budžets ir mazāks nekā 2025. gadā. Tieši redzamā nauda digitalizācijai un mācībām ir ļoti neliela, tāpēc būtiskas pārmaiņas nevar balstīt tikai esošajās budžeta rindās.

Kāpēc tas ir saprotami

Kamēr nav skaidras ceļa kartes, piesardzīgi netērēt naudu ir saprotams vadības lēmums. Bez prioritātēm un izmaksu rāmja digitālie risinājumi var sanākt fragmentāri un nedot sistēmisku rezultātu.

Kas jādara tālāk

Ceļa kartei jāpasaka vienkārši: ko ieviešam vispirms, ko atliekam uz nākamo posmu, cik tas aptuveni maksā un kāda kapacitāte vajadzīga NVA pusē.

Praktiskā pieeja ceļa kartei

Jāparedz divi scenāriji, jo ieviešanas pieeja būtiski atšķiras atkarībā no pieejamā finansējuma un laika.

Īstermiņš: sākt ar minimumu

Vajadzīgs finansējums prasību sakārtošanai, pilotprojektiem, VDV/BIM darba kārtībai un lietotāju apmācībai.

Ilgtermiņš: gatavoties lielākam finansējumam

NVA jābūt gatavai fondu iespējām: ar prasībām, izmaksu aplēsēm, ieviešanas posmiem un pieteikumu loģiku.

Cilvēki un lomas digitālo procesu ieviešanai

Šī sadaļa rāda, kurās NVA struktūrās rodas un tiek izmantoti būvniecības projektu dati: projektu vadībā, īpašumu uzturēšanā, iepirkumos, finansēs un grāmatvedībā. Digitalizācija strādās tikai tad, ja katrai lomai ir saprotams pienākums, rīks un praktiska darba kārtība.

Esošā IT vide un digitālo rīku nodrošinājums

Šajā sadaļā jāapkopo, ar kādiem datoriem, programmatūru, mākoņpakalpojumiem, licencēm un datu glabāšanas kārtību NVA pašlaik strādā būvniecības projektu vadībā. Datu vēl nav, tāpēc šeit izveidota struktūra informācijas ievākšanai un sākotnējam izvērtējumam.

Informācija, kas jāsaņem no NVA IT inventarizācija vajadzīga, lai ceļa karte balstītos reālā tehniskajā vidē, nevis pieņēmumos.

Datori un veiktspēja

Jānoskaidro, vai projektu vadītājiem, uzturētājiem un atbalsta lomām ir darba stacijas, kas piemērotas BIM modeļu skatīšanai, rasējumu pārbaudei un lielu dokumentu apstrādei.

  • darba datoru tips un vecums;
  • RAM, video kartes, ekrāni;
  • attālinātā darba un sanāksmju aprīkojums.
dati jāsaņem

Programmatūra

Jāapkopo esošās licences un faktiskais lietojums: dokumentu vadība, rasējumu skatīšana, BIM modeļu skatīšana, projektu plānošana, tāmes, defektu pieteikumi un aktīvu dati.

  • Microsoft 365 / dokumentu vide;
  • BIM/IFC skatītāji un VDV rīki;
  • projektu grafiki, tāmes un uzdevumi.
dati jāsaņem

Piekļuves un drošība

Jāredz, kā tiek pārvaldītas piekļuves ārējiem projektētājiem, būvniekiem, būvuzraugiem un NVA lietotājiem, kā arī kā tiek slēgti projekti pēc nodošanas.

  • lietotāju un lomu pārvaldība;
  • failu versijas un auditācijas pēdas;
  • datu īpašumtiesības un arhivēšana.
dati jāsaņem
IT izvērtējuma jautājumu matrica Jautājumi, uz kuriem jāatbild pirms izvēlēties VDV/BIM, tāmju, aktīvu vai dokumentu pārvaldības risinājumus.
TēmaKas jānoskaidroKāpēc tas svarīgi ceļa kartei
LicencesKādas programmatūras licences ir NVA rīcībā, cik lietotājiem un kā tās faktiski tiek lietotas?Lai nesaplānotu procesu uz rīkiem, kuru nav vai kuri pieejami tikai dažiem lietotājiem.
MākoņpakalpojumiKādi mākoņpakalpojumi ir atļauti, kādi jau tiek lietoti un vai iespējama sadarbība ar ārējiem projekta dalībniekiem?VDV un BIM darba kārtībai vajadzīga kontrolēta koplietošanas vide ar skaidrām piekļuvēm.
Datu glabāšanaKur tiek glabāti rasējumi, modeļi, tāmes, F2/F3, akti, izpilddokumentācija un garantiju informācija?Lai saprastu, vai dati ir vienā ķēdē vai sadalīti mapēs, e-pastos un atsevišķās sistēmās.
IntegrācijasVai esošās sistēmas var sasaistīt ar BIS, dokumentu vadību, finanšu uzskaiti, aktīvu reģistru un defektu pieteikumiem?Ceļa kartei jāparedz ne tikai rīku saraksts, bet datu plūsma starp procesiem.
Lietotāju prasmesKuri lietotāji ikdienā spēj atvērt modeli, pārbaudīt failu struktūru, atrast aktuālo dokumentu un ievadīt korektus datus?Tehnisks risinājums nestrādās, ja nav praktiskas lietošanas kārtības un mācību pēc lomām.
Sākotnējais secinājums IT videi

Bez esošās IT vides inventarizācijas nav iespējams korekti noteikt, vai NVA vispirms jāiegulda programmatūrā, licencēs, datortehnikā, lietotāju apmācībās, datu glabāšanas kārtībā vai sistēmu savietojamībā. Šī sadaļa paredzēta kā pārbaudes saraksts, ko papildināt pēc informācijas saņemšanas no NVA.

Ko dod IT inventarizācija
Reāls ieviešanas pamatsCeļa karte balstās uz faktiskām darba stacijām, licencēm, piekļuvēm un lietotāju prasmēm.
Prioritāšu secībaVar nošķirt, kas jāiegādājas uzreiz, kas jāstandartizē un ko var ieviest vēlāk.
Datu drošībaProjektu dati, modeļi, līgumi un izpilddokumentācija tiek pārvaldīti ar skaidrām piekļuvēm un atbildībām.
Kas jāizlemj ceļa kartē
Minimālais rīku komplektsKādi rīki ir nepieciešami projektu vadītājam, uzturētājam, iepirkumiem, finansēm un vadībai.
Datu videKur dzīvo aktuālie faili, modeļi, uzdevumi, izmaiņas un nodošanas dokumenti.
Ieviešanas solisVai sākam ar pilotprojektu, vienotu mapju struktūru, VDV prasībām, licencēm vai lietotāju mācībām.

BIM prasības

Šī sadaļa nosaka pāreju no izpētes uz praktisko ceļa karti: ko Latvijā jau prasa normatīvais regulējums, kāds virziens redzams Baltijā un pasaulē, un kā NVA var definēt savu pasūtītāja BIM prasību līmeni plašāk par minimālo obligāto prasību.

Latvija Baltija un pasaules pieredze NVA prasības
Latvija: obligātais BIM minimums Latvijā BIM prasības jau ir spēkā, bet tās vēl aptver šauru būvniecības projektu daļu.
KritērijsBIM obligātsPaskaidrojums
Finansējums
Publiska persona - jāPrivāts finansējums - nē
74.1 punkts attiecas uz būvniecību, kas finansēta no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem.
Būves grupa
3. grupa - jā1. un 2. grupa - nē
Normatīvais minimums attiecas tikai uz trešās grupas ēkām.
Būvniecības veids
Jauna būvniecība - jāPārbūve/atjaunošana - nav tieši noteikts
74.1 punkts formulēts par trešās grupas ēku jaunu būvniecību.
Būvprojekta daļaStatuss pēc normatīvā minimumaPiezīme ceļa kartei
ARJāArhitektūras daļa ir tieši minēta Ēku būvnoteikumos.
BKJāBūvkonstrukciju daļa ir tieši minēta Ēku būvnoteikumos.
IN, IE, TNJā / jāprecizēPiemēro, ja konkrētā daļa ir ēkai nepieciešama attiecīgā inženiertīklu daļa. Projektā jādefinē, kuras daļas iekļauj BIM prasībās.
Iekšējie inženiertīkliAVK, DN, SM, GA, UK, ESS, EL, SP, UATS, UAS, u.c.Jā, ja attiecas uz ēkuŠīs daļas praktiski jāvērtē kā ēkai nepieciešamās inženiertīklu un sistēmu daļas, ja tās ir konkrētā projekta sastāvā.
Ārējie inženiertīkliUKT, LKT, ELT, EST, GAT, SAT, u.c.Jā / nē - jāprecizēTeritorijas ārējo tīklu un pieslēgumu daļām normatīvais formulējums nav tik skaidrs. Ceļa kartē jāparedz NVA iekšējā pieeja: kad arī teritorijas tīkliem prasa BIM vai koordinētu 3D/datu modeli.
TS-L, TS-CDNav tieši noteiktsĒku būvnoteikumu 74.1 punkts BIM prasību tieši sasaista ar ēkas AR, BK un ēkai nepieciešamajām inženiertīklu daļām, tāpēc labiekārtojuma un ceļu darbu BIM piemērošana jādefinē NVA iekšējās prasībās pēc projekta vajadzības.

Kas Latvijā jau ir

  • BIM obligāts publiski finansētai 3. grupas jaunai ēkai.
  • Prasība attiecas uz būvprojekta sastāvu, nevis visu projekta vadības procesu.
  • Modelis definēts kā digitāls trīsdimensiju būves attēlojums ar informāciju par īpašībām un funkcijām.

Kas Latvijā vēl nav skaidri noteikts

  • Nav vienotas pasūtītāja VDV prasības visiem publiskajiem projektiem.
  • Nav skaidri noteikts, ka būvvalde pārbauda BIM modeli pēc digitāliem noteikumu kritērijiem.
  • Nav vienotas prasības būvdarbu apjomu iegūšanai no BIM.
Ceļa kartes secinājums. Latvijā BIM obligātais minimums ir skaidrs tikai noteiktai projektu grupai: publiski finansētai trešās grupas jaunai ēkai un konkrētām būvprojekta daļām. NVA vajadzībām ar to nepietiek, jo pasūtītājam jādefinē arī VDV, modeļu pārbaudes, tāmju, izmaiņu, nodošanas un uzturēšanas datu prasības.

Avoti: MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, 74.1 punkts; LBN 202-18 pielikums par būvprojekta daļu markām; Ekonomikas ministrijas skaidrojums par BIM no 2025. gada.

Baltija un pasaules pieredze: konkrēti piemēri Šeit salīdzinām konkrētus publiskā sektora BIM piemērus: normatīvos sliekšņus, iepirkuma prasības un modeļu pārbaudes.
Lietuva: obligāts BIM publiskajos iepirkumos Konkrēti sliekšņi, no kuriem BIM metodes jāpiemēro publiskajos iepirkumos.
  • Akts: Lietuvas valdības 08.12.2021. lēmums Nr. 1061.
  • No 01.01.2026. sliekšņi samazināti: ēkām un kvartālu modernizācijai no 3 milj. EUR uz 1,5 milj. EUR; inženierbūvēm un kustamām lietām no 5 milj. EUR uz 3 milj. EUR.
  • Pasūtītājam iepirkuma dokumentos jānosaka BIM piemērošanas apjoms un ar BIM saistītās prasības.
ObjektsIepriekšējais slieksnisNo 01.01.2026.Ko tas nozīmē iepirkumā
Ēka, kurai izstrādā būvprojektu3 milj. EUR1,5 milj. EURBIM prasība jāiekļauj pirkuma dokumentācijā; slieksnis norādīts, ieskaitot PVN un citus nodokļus.
Inženierbūve5 milj. EUR3 milj. EURJānosaka BIM piemērošanas apjoms un prasības modelim/procesam.
Kustama lieta, kurai sagatavo projektu5 milj. EUR3 milj. EURBIM piemērošana piesaistīta projekta vērtības slieksnim.
Urbanizētas teritorijas kvartāla atjaunošanas/modernizācijas projekts3 milj. EUR1,5 milj. EURBIM prasības attiecināmas arī uz kvartāla modernizācijas projektu, ja sasniegts slieksnis.
Ko tas nozīmē NVA. Lietuvas piemērs parāda praktisku sliekšņu loģiku, ko NVA var izmantot savām iekšējām BIM prasībām: ne tikai normatīvi obligātiem objektiem, bet arī projektiem virs noteikta finansējuma, ar fonda finansējumu, augstu tehnisko sarežģītību vai būtisku uzturēšanas datu vajadzību.
Igaunija: publiskais pasūtītājs izmanto BIM pārbaudes RKAS piemērs rāda BIM izmantošanu kā projekta kvalitātes, sadursmju un apjomu pārbaudes instrumentu.
  • RKAS izmanto BIM būvprojektu iepirkumos.
  • Pārbauda modeļus un apvienoto modeli.
  • Izmanto sadursmju un būvējamības kontroli.
  • Izmanto daudzumu izgūšanu un izmaksu kontroles vajadzības.
Ko tas nozīmē NVA. Igaunijas piemērs parāda, ka pasūtītājs var prasīt ne tikai BIM modeļa iesniegšanu, bet arī konkrētu pārbaudes procesu: apvienotā modeļa kontroli, sadursmju pārbaudi, būvējamības izvērtēšanu un daudzumu iegūšanu izmaksu kontrolei.

Kopīgais secinājums no piemēriem

  • Publiskā sektora BIM prasības virzās uz konkrētiem piemērošanas sliekšņiem, nevis vispārīgu “BIM izmantot” formulējumu.
  • Arvien svarīgāka kļūst pārbaude: modeļa kvalitāte, sadursmes, būvējamība, atbilstība prasībām un daudzumu iegūšana.
  • NVA ceļa kartē jādefinē, kad BIM ir obligāts pēc normatīva un kad pēc NVA projekta riska, izmaksām, finansējuma avota vai uzturēšanas datu vajadzības.

Avoti: Lietuvas valdības 08.12.2021. lēmums Nr. 1061 par BIM metožu piemērošanu; Lietuvas VPT skaidrojums par BIM piemērošanu no 2026. gada; Riigi Kinnisvara AS BIM prakse; Igaunijas digitālās būvniecības virziens.

NVA prasības: pasūtītāja piemērošanas loģika NVA var nošķirt normatīvi obligāto BIM no iekšēji noteikta BIM prasību līmeņa pēc projekta apjoma, riska un uzturēšanas vajadzības.

Obligāts līmenis

Visiem projektiem, kuri atbilst Ēku būvnoteikumu 74.1 punktam: publiskas personas finansēta trešās grupas jauna ēka un attiecīgās būvprojekta daļas.

NVA iekšējais līmenis

NVA var prasīt BIM arī projektos, kur tas nav normatīvi obligāts, ja projekts ir finansiāli būtisks, tehniski sarežģīts, fonda finansēts vai svarīgs uzturēšanai un aktīvu datiem.

Praktiskais mērķis

BIM NVA gadījumā jāizmanto kā apjomu, koordinācijas, prasību izpildes un nodošanas datu pārbaudes instruments, nevis tikai kā vizualizācija vai projektētāja iekšējais darba fails.

Nākamais solis ceļa kartē. Procesu kartē katram būvniecības dzīves cikla posmam jānosaka, kad BIM ir nepieciešams, kādā detalizācijā, ko tieši pārbauda NVA, kur dati tiek glabāti un kā tie pāriet uz tāmi, nodošanu, grāmatvedību, aktīvu reģistru un uzturēšanu.

Esošo stratēģiju un publisko pārskatu izpēte

NVA stratēģijās digitalizācija un BIM jau ir definēti, tomēr praktiskā ieviešana nav sasniegusi stratēģijā paredzēto līmeni. Nav redzama stabila ikdienas darba vide ar vienotu programmatūru, apmācītu personālu, skaidrām prasībām, datu vidi un atbildībām. Tāpēc ceļa kartei jābūt nevis vēl vienam deklaratīvam dokumentam, bet reālai ieviešanas programmai, kuru NVA var īstenot un uzturēt ikdienā.

Stratēģija 2020-2022 Stratēģija 2023-2027 aktuālā PDF Publiskais pārskats 2023 Publiskais pārskats 2024 Defektu pieteikšanas kārtība

Avota precizējums: NVA stratēģijas lapa publicēta 22.11.2023., bet tajā pievienotais aktuālais PDF fails ir 02.09.2025. rīkojums Nr.765 “Par grozījumiem Nodrošinājuma valsts aģentūras darbības stratēģijā 2023.-2027. gadam” (PDF pievienots 26.01.2026.). Šajā rīkojumā stratēģijas 8. punkts “Līdzsvarotās vadības kartes” ir izteikts jaunā redakcijā. Tāpēc zemāk 2023.-2027. stratēģija un 2025. gada grozījumi ir skatīti kā viens aktuālās redakcijas avots, nevis divi atsevišķi dokumenti.

NVA darbības stratēģija 2020-2022

Dokumentā ir atsevišķi mērķi par viedu pārvaldi, BIM ieviešanu, personāla produktivitāti un uzskaites procesu digitalizāciju.

Mērķis no dokumentaKad / rādītājsIr / nav sasniegts publiskajos datos
Prioritātes, 4. lpp.
“VIEDA PĀRVALDE, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieeju, nodrošināt sniegto pakalpojumu efektivitāti, kā arī inovācijas, izaugsmi un līdzsvarotību aģentūras procesu īstenošanā.”
Periods2020-2022
RādītājsStratēģijā šim vispārīgajam mērķim nav norādīts atsevišķs skaitlisks termiņrādītājs
 ? Publiskajos datos jāvērtē caur konkrētajiem zemāk redzamajiem BIM, procesu digitalizācijas un personāla kapacitātes mērķiem.
BIM uzdevums, 7. lpp.
“Paaugstināt administratīvo kapacitāti un radīt darba vidi būves informācijas modelēšanas (BIM ... digitālā vidē) sistēmas ieviešanai aģentūrā.”

“BIM ieviešana ikdienas darbā, izveidojot tehnisko nodrošinājumu un organizējot projektu vadītājiem apmācības par BIM praktisko pielietošanu.”
BIM ieviešanas termiņi30.12.2020.; 30.12.2021.; 30.12.2022.
AtbildīgieProjektu vadības nodaļa, sistēmu analītiķis
Pārbaudāmais mērķisTehniskais nodrošinājums un projektu vadītāju praktiskās BIM apmācības ikdienas darbam
 ? Vai BIM kļuva par ikdienas darba praksi projektu vadītājiem līdz stratēģijā noteiktajiem termiņiem?? Vai tika izveidots pietiekams tehniskais nodrošinājums praktiskam BIM darbam?2024. gada pārskatā redzams BIM mācību fakts, bet publiskajos datos nav pilnas ieviešanas ķēdes apraksta.
Personāls, 14. lpp.
“Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.”
Periods2020-2022
Pārbaudāmais mērķisPersonāla izaugsme, individuālā snieguma / produktivitātes uzlabošana un stabilitāte
 ? 2023. un 2024. gada pārskatos šis mērķis atkārtojas personāla sadaļās, bet no publiskajiem datiem nav redzams, vai tas tieši paaugstinājis būvniecības/BIM procesu kapacitāti.
Procesi, 15. lpp.
“Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.”

“Digitalizēti uzskaites procesi (rēķinu aprite, inventarizācija, līgumu uzraudzība).”
Periods2020-2022
Pārbaudāmais mērķisUzskaites procesu digitalizācija: rēķinu aprite, inventarizācija, līgumu uzraudzība
 ? 2023. un 2024. gada pārskatos mērķis par uzskaites procesu digitalizāciju ir minēts, bet nav detalizēti redzams, kuri uzskaites procesi ir pilnībā digitalizēti un kā tie sasaistās ar būvniecības projektu datiem.

NVA darbības stratēģija 2023-2027

Aktuālā redakcija pēc 02.09.2025. grozījumiem. Zemāk izdalīti tikai mērķi un rādītāji, kas saistīti ar BIM, digitalizāciju, efektivitāti vai personāla kompetenci.

Mērķis no dokumentaKad / rādītājsIr / nav sasniegts publiskajos datos
Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp.
“Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.”

Iniciatīva: “Ieviest vienotu projektu datu uzglabāšanas sistēmu Projektu vadības nodaļā”.
Projekta datu pieejamība un uzglabāšana2023 - 100%
 ? Vai ieviesta vienota projektu datu uzglabāšanas sistēma Projektu vadības nodaļā?
Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp.
“Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.”

Iniciatīva: “Ieviest un pielietot MS Project projektu laika un resursu plānošanā.”
Saprotama projekta laika un resursu plānošana no uzsākšanas brīža2023 - 100%
 ? Vai MS Project tiek pielietots projektu laika un resursu plānošanā kā ikdienas prakse?
Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp.
“Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.”

Iniciatīva: “Īstenot personāla apmācību darbam ar sistēmu.”
Apmācīts Aģentūras personāls2023 - 50%; 2024 - 100%
 2024. gada publiskajā pārskatā ir minēts, ka 2024. gada novembrī organizētas mācības par darbu ar BIM sistēmu.? Vai mācības ir pārtapušas pietiekamā praktiskā BIM lietotāju kapacitātē?
Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp.
“Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.”

Iniciatīva: “Iegādāties nepieciešamo programmatūru un tehnisko nodrošinājumu, lai īstenotu darbu ar projektu vadības rīkiem un BIM sistēmu.”
Nodrošināta nepieciešamā programmatūra, uzstādījumi un tehniskais nodrošinājums2023 - 50%; 2024 - 100%
 ? Vai nodrošināta programmatūra un tehniskais nodrošinājums darbam ar projektu vadības rīkiem un BIM sistēmu?
Spējas, 5. lpp.
“Veidot augsti kvalificētu un uz attīstību orientētu personālu.”

Rādītājs attiecināts uz Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas departamenta un Infrastruktūras attīstības departamenta nodarbinātajiem, kuri gada ietvaros paaugstinājuši profesionālo kompetenci.
Profesionālās kompetences paaugstināšana2023 - 61%; 2024 - 35%; 2025 - 40%; 2026 - 50%; 2027 - 50%
 ? Publiskajos datos jāvērtē, vai profesionālā kompetence ietver arī praktiskas BIM, projektu datu, VDV un digitalizētu procesu prasmes.
Autotransporta pārvaldība, 6. lpp.
“Ieviest pilnībā digitālu autotransporta pārvaldības sistēmu Iekšlietu nozarē.”
Pilnībā digitālas autotransporta pārvaldības sistēmas ieviešana2023 - 20%; 2024 - 40%; 2025 - 95%; 2026 - 100%; 2027 - 100%
 ? Kā digitālās pārvaldības pieredzi autotransportā var izmantot būvniecības procesu pārvaldībā?
Iepirkumi, 9. lpp.
“Iepirkuma vai iepirkuma procedūras laika efektivitāte.”
Iepirkuma vai iepirkuma procedūras laika efektivitāte2025 - 30%; 2026 - 25%; 2027 - 20%
 ? Vai iepirkumu laika efektivitātes mērķi var sasaistīt ar standartizētām būvniecības prasībām un dokumentu veidnēm?

NVA 2023. gada publiskais pārskats

Pārskats rāda, kas no digitalizācijas, efektivitātes un BIM tematikas ir publiski minēts 2023. gada izpildes datos.

Mērķis / pieminējums no pārskataKad / rādītājsIr / nav sasniegts publiskajos datos
1.3. Darbības virzieni un mērķi, 5. lpp.
“Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai. Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.”

1.4. Prioritātes, 6. lpp.
“Valsts pārvaldes iekšējo procesu efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī cilvēkresursu prasmju attīstība un iesaistīšanās līmenis ir būtiski aspekti Latvijas valsts pārvaldes kvalitātes un produktivitātes stimulēšanā.”

Personāls, 27. lpp.
“Pārskata gadā turpinājās darbs atbilstoši stratēģijas darbības virziena mērķim – veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.”

BIM pieminējumi: pārskatā nav atrasti.
Pārskata periods2023. gads
Pārbaudāmais mērķisVai stratēģijā minētā uzskaites procesu digitalizācija un BIM ieviešana ir redzama izpildes datos
 Digitalizācija ir minēta kā uzskaites procesu optimizācija.? Kādi uzskaites procesi 2023. gadā tika digitalizēti?? BIM kā atsevišķs 2023. gada izpildes rezultāts pārskatā nav atrasts.

NVA 2024. gada publiskais pārskats

Pārskats pirmo reizi publiski sasaista BIM ar konkrētu mācību faktu, vienlaikus atkārtojot procesu digitalizācijas un personāla produktivitātes mērķus.

Mērķis / pieminējums no pārskataKad / rādītājsIr / nav sasniegts publiskajos datos
1.3. Darbības virzieni un mērķi, 7. lpp.
“Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai. Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.”

1.4. Prioritātes, 8. lpp.
“Valsts pārvaldes iekšējo procesu efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī cilvēkresursu prasmju attīstība un iesaistīšanās līmenis ir būtiski aspekti Latvijas valsts pārvaldes kvalitātes un produktivitātes stimulēšanā.”

7. Personāls, 28.-29. lpp.
“Pārskata gadā turpinājās darbs atbilstoši stratēģijas darbības virziena mērķim – veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.”

“2024. gadā īstenota BIM sistēmas ieviešana aģentūrā, sakarā ar ko 2024. gada novembrī tika organizētas mācības aģentūras nodarbinātajiem par darbu ar BIM sistēmu.”
Pārskata periods2024. gads
BIM notikums2024. gada novembrī organizētas mācības par darbu ar BIM sistēmu
Pārbaudāmais mērķisVai mācības ir sasaistītas ar praktisku BIM lietošanu projektu vadībā un aktīvu datu pārvaldībā
 Publiskajā pārskatā ir redzams BIM mācību fakts un procesu digitalizācijas mērķa formulējums.? Vai pēc mācībām ir definēta ikdienas BIM lietošanas kārtība projektu vadītājiem?? Vai BIM sistēma ir sasaistīta ar projektu dokumentiem, nodošanas datiem un uzturēšanas informāciju?

Defektu pieteikšanas kārtība

Atsevišķs publiski redzams procesu digitalizācijas piemērs ārpus stratēģiju un pārskatu PDF.

Mērķis / pieminējums no dokumentaKad / rādītājsIr / nav sasniegts publiskajos datos
Nosaka elektronisku defektu pieteikšanu IEM lietotājiem un iestādēm, izmantojot portālu pieteikumi.ic.iem.gov.lv.
Spēkā no28.12.2024.
Pārbaudāmais mērķisElektroniska defektu pieteikšana kā procesa digitalizācijas piemērs
 Redzams, ka NVA jau ir pārgājusi uz elektronisku defektu pieteikšanas procesu.? Vai process ir sasaistīts ar aktīvu datiem, telpām, iekārtām, garantijām un BIM/izpilddokumentāciju?

Pārbaudes piezīme: atkārtoti pārmeklēti lokāli saglabātie PDF ar atslēgvārdiem “digitaliz”, “BIM”, “efektivit” un “produktivit”. Šajās tabulās dublēti pārvaldības, procesu, personāla, digitalizācijas un BIM pieminējumi; energoefektivitātes projektu apraksti izmantoti portfeļa sadaļā pie objektiem, lai šeit nepārvērstu dokumentu izpēti par būvprojektu sarakstu.

Secinājums dokumentu izpētei NVA stratēģiskajos dokumentos BIM, procesu digitalizācija, efektivitāte un personāla kompetence ir minēti jau vairākus gadus, tomēr līdzšinējā pieeja nav izveidojusi ikdienā funkcionējošu būvniecības projektu datu pārvaldības sistēmu. Ir redzami atsevišķi soļi, piemēram elektroniska defektu pieteikšana un BIM mācības, bet nav redzama vienota programmatūras vide, pietiekama praktiskā lietotāju kapacitāte, skaidra projektu datu struktūra, atbildību sadalījums un prasības nodošanai un uzturēšanai. Tas profesionāli pamato ceļa kartes izstrādi: tai jāpalīdz pārvērst stratēģiskos mērķus praktiskā, pārbaudāmā un ieviešamā programmā, kas tiešām sāk strādāt NVA ikdienas procesos.
Sākumpunkts

2Kas jau ir Tavā uzmetumā

Esošais materiāls ir ļoti vērtīgs, jo tajā nav abstrakta BIM retorika. Tajā ir konkrētas NVA darba vietas, kur pazūd laiks, dati un atbildība.

NVA kā flagmanis.

NVA var kļūt par vienu no redzamākajiem publiskā sektora būvniecības digitalizācijas piemēriem. Latvijas mērogā praktiska NVA pieeja var kļūt par atkārtojamu nacionālu modeli citiem publiskajiem pasūtītājiem.

VDV nav pasūtītāja pārvaldībā

Trimble Connect tiek lietots fragmentāri, piekļuves nav visiem NVA darbiniekiem, un pasūtītājam nav skaidras datu īpašumtiesību un administrēšanas kārtības.

BIM prasības katrā projektā atšķiras

Nav vienotas BIM uzdevuma, BEP/BIP izvērtēšanas, modeļu pārbaudes, mapju struktūras un atbildību matricas.

Tāme ir centrālais dokuments, bet nav digitāli kontrolēta

Tāmes pārbaude, MAF, ieslēgtie/izslēgtie darbi, F2/F3 izpildes un konstatācijas akti netiek vadīti kā vienota datu plūsma.

Lietotāju vajadzības ienāk par vēlu

MBP un telpu plānošana nereti neatbilst lietotāju reālajām vajadzībām. Vajadzīgas telpu kartiņas, prasību veidnes un skaidrs apstiprināšanas process.

Ārējām tehniskajām lomām nav vienota uzdevuma

Ārējās lomas tiek piesaistītas pareizā virzienā, bet jādefinē, ko tieši NVA sagaida: TS struktūra, grafiks, BMS, FM, garantijas, aktīvu uzskaite.

Uzturēšana un garantija nav datu ķēdes turpinājums

Izpilddokumentācija, aktīvu reģistrs, garantijas darbi un apsaimniekošanas vajadzības jāsaņem strukturēti, nevis kā failu arhīvs projekta beigās.

NVA organizatoriskā struktūra
NVA struktūra rāda, ka digitālajiem procesiem jāstrādā pāri nodaļu robežām: projekti, iepirkumi, dokumentu pārvaldība, finanses, nekustamo īpašumu pārvaldība.
Latvijas izaugsmes formula un birokrātijas mazināšana
Ceļa karti var piesaistīt plašākam valsts mērķim: mazāks administratīvais slogs, vienreizēja datu ievade, digitalizēti procesi un produktivitāte.
Dokumenta mugurkauls

3Ieteiktā dokumenta struktūra ar saturu

Šī struktūra saliek kopā Tavu NVA uzmetumu ar starptautisko pieredzi. Katrs bloks ir nodaļa gala dokumentā un atsevišķs ekrāns interaktīvajā materiālā.

Nodaļa

Saturs

    Pasaules pieredze

    4Ko pārņemt, nevis tikai citēt

    Pasaules materiāli ceļa kartē jālieto kā argumentu sistēma: katrs avots dod konkrētu mehānismu, kuru NVA var pielāgot savam mērogam. Kartītēs izmantoti attēli un diagrammas no oficiālajām avotu lapām ar norādi uz avotu.

    Mērķa darbības modelis

    5NVA būvniecības dzīves cikls

    Tavs esošais procesa zīmējums jāizmanto kā centrālā karte. Zemāk ir darba versija, kur katram posmam redzama pašreizējā problēma, digitalizācijas iespēja un pasaules prakses atbalsts.

    NVA realitāte

      Digitalizēt

        Pasaules prakse

          1. Informācijas prasībasOIR, PIR, AIR, EIR, BIM uzdevums, IDS pārbaudes kritēriji, nodošanas datu komplekts.
          2. Pasūtītāja VDVVienota mapju struktūra, piekļuves, uzdevumi, versijas, modeļi, tāmju dokumenti un saikne ar BIS/dokumentu vadību.
          3. Tāmes un izmaiņu kontroleMateriālu apstiprinājumi, MAF, F2/F3, ieslēgtie/izslēgtie darbi un konstatācijas akti vienā datu plūsmā.
          4. Aktīvu un uzturēšanas datiIzpilddokumentācija, iekārtu saraksti, garantijas, BMS/FM dati un nākotnes digitālā dvīņa pamats.
          Ieviešanas arhitektūra

          6Darba paketes NVA ceļa kartei

          Šīs paketes pārceļ diskusiju no “kurš rīks?” uz “kādas spējas NVA jāizveido?”. Rīkus izvēlas pēc funkcionālajām prasībām.

          WP1. AS-IS izpēte

          NVA struktūra, projektu un iepirkumu apjoms, iesaistītās nodaļas, datu plūsmas, licences, BIS/VDV/dokumentu vadības savietojamība.

          rezultāts: problēmu karte

          WP2. Informācijas prasības

          Pasūtītāja prasības pa dzīves cikla posmiem: EIR, BEP/BIP, BIM modeļu saturs, tāmes struktūra, nodošanas un AIR prasības.

          rezultāts: prasību matrica

          WP3. Standartizēti dokumenti

          TS un projektēšanas uzdevuma veidnes, telpu kartiņas, nolikuma pielikumi, VDV mapes, izpilddokumentācijas saraksts, garantijas forma.

          rezultāts: šablonu komplekts

          WP4. Platformas prasības

          Vendor-neitrālas prasības VDV, tāmes/izpildes kontrolei, e-parakstam, BIM pārbaudēm, BIS sasaistei un aktīvu datu nodošanai.

          rezultāts: iepirkuma prasības

          WP5. Kompetence un lomas

          NVA BIM/datu vadītājs, projektu vadītāji, iepirkumu speciālisti, projekta kontroles lomas, BIM uzraudzība, būvuzraudzība, FM lietotāji.

          rezultāts: lomu modelis

          WP6. Piloti un mērogošana

          2-3 pilotprojekti, KPI, mācības, izmaksu modelis, finansējuma avoti, pārejas grafiks un atkārtojama pieeja citām iestādēm.

          rezultāts: ieviešanas plāns
          Vadības tikšanās

          7Lēmumi, kas jāsaņem sākumā

          Interaktīvā materiāla mērķis nav tikai informēt. Tam jāpalīdz vadībai pieņemt principu lēmumus, bez kuriem ceļa karte paliek teorija.

          Ceļa kartes izstrādes process

          8Kā no prototipa nonākt līdz apstiprināmai ceļa kartei

          Ceļa karte jāveido kā kopdarbs: NVA vadība, projektu vadītāji, iepirkumi, finanses, dokumentu pārvaldība, nekustamo īpašumu pārvaldība un ārējā nozare.

          Saskaņot tvērumu. Nosaukums un mērķis: ne tikai BIM, bet būvniecības procesu digitalizācija ar NVA kā publiskā pasūtītāja modeli.

          Intervijas un datu izpēte. Projekti, iepirkumi, darbinieki, esošie rīki, licenču situācija, tipiskie riski pa nodaļām.

          Darbinieku aptauja. Īsa, mērķēta aptauja par sāpju punktiem: VDV, BIS, TS, tāmes, izpilddokumentācija, garantija, uzturēšana.

          Nozares konsultācija. Projektētāji, būvnieki, būvuzraugi, BIM speciālisti. Mērķis: prasības, kas ir ambiciozas, bet izpildāmas.

          Pilotprojektu definēšana. Viens ēku projekts un viens uzturēšanas/garantijas datu pilots, lai pārbaudītu VDV, BIM, tāmi un nodošanu.

          Gala ceļa karte. Rīcības plāns, budžets, lomas, KPI, vadlīnijas, šabloni un ieviešanas grafiks līdz 2026-2028. gadam.

          Avoti

          Izmantotie starptautiskie atskaites punkti

          Singapore IMDA: Refreshed Built Environment Industry Digital Plan SMEs Go Digital: Built Environment Industry Digital Plan Estonia: Digital Construction EU BIM Task Group Handbook Global BIM Network Playbook UK Transforming Infrastructure Performance Roadmap to 2030 Ireland Public Sector BIM Adoption Timeline Denmark Digital Construction Hong Kong Construction Digitalisation Roadmap Infrastructure NSW Digitalisation.